Pārdomas rudenī
Es saprotu septembri
Es nejēdzu oktobri
Bet novembris ir ledus
Sirds kliedz pēc vasaras
Alkst pēc gaišiem rītiem
Lai pēc iespējas mazāk asaras
Par rēgiem miglā tītiem
Varētu citēt Čaku par miglu un logu
Kad asaras kā stindzinošs lietus
Uzliek šo pārmērīgo slogu
Un nosprauž iedomātus mietus
Bet lai cik stipra būtu
Sirds kliedz pēc labsajūtas
Jo dvēsele ik brīdi lietu sūta
Un asaras kā sāpju pilnas jūras
Mirkst ielas rudens lapās
Kliedz krūtīs dedzinoša sāpe
Acis pašas nezina kur skatās
Sirds apmaldījusies pulsē
Pēc novembra nāk kaut kas
Ko sirds vēl negrib pieņemt
Ar vieglu prātu gribu teikt nekas
Rokās emocijas sasiet un paņemt
Es nejēdzu oktobri
Bet novembris ir ledus
Sirds kliedz pēc vasaras
Alkst pēc gaišiem rītiem
Lai pēc iespējas mazāk asaras
Par rēgiem miglā tītiem
Varētu citēt Čaku par miglu un logu
Kad asaras kā stindzinošs lietus
Uzliek šo pārmērīgo slogu
Un nosprauž iedomātus mietus
Bet lai cik stipra būtu
Sirds kliedz pēc labsajūtas
Jo dvēsele ik brīdi lietu sūta
Un asaras kā sāpju pilnas jūras
Mirkst ielas rudens lapās
Kliedz krūtīs dedzinoša sāpe
Acis pašas nezina kur skatās
Sirds apmaldījusies pulsē
Pēc novembra nāk kaut kas
Ko sirds vēl negrib pieņemt
Ar vieglu prātu gribu teikt nekas
Rokās emocijas sasiet un paņemt